Kas ir intelektuālais īpašums?
Intelektuālais īpašums ir nemateriālas preces, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kuriem piemīt nemateriālā daba un materiāla vērtība. Intelektuālā īpašuma tiesības neaizsargā idejas to absolūtā nozīmē, bet to specifiskās izpausmes (autortiesības) vai to (zināšanu, informācijas) praktisku pielietošanu lietderīgos izstrādājumos.
Intelektuālo īpašumu veido vairāki komponenti, tāpēc tos prasmīgi kombinējot ir iespējams panākt efektīvu aizsardzību. Tiesības tiek iedalītas divās grupās: rūpnieciskā īpašuma tiesības un autortiesības.
Rūpnieciskais īpašums sevī ietver izgudrojumus (patentus), preču zīmes, dizainparaugus, lietderīgus modeļus Šo tiesību aizsardzības galvenais mērķis ir ražošanas, tehnikas un tirdzniecības attīstība. Turklāt intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgs instruments cīņā pret negodīgu konkurenci.
Autortiesības ir personisko nemantisko un mantisko tiesību kopums, kas aizsargā autora radošās darbības rezultātā radītus darbus. Tās tiek iedalītas personiskajās (morālās) un mantiskajās (ekonomiskās) tiesības. Latvijas Republikā autortiesības regulē Autortiesību likums, kura primārais uzdevums ir aizsargāt autorus un viņu radītus darbus pret nelikumīgu izmantošanu.
Aizsadzības veidi
Intelektuālā īpašuma tiesības palīdz attīstīt un aizsargāt inovācijas un jaunradi. Tiesības nav attiecināmas uz idejām un domām, bet gan uz intelektuālā īpašuma objektiem, proti:
- Preču zīmes palīdz patērētājiem atšķirt viena komersanta preces vai pakalpojumus no līdzīgajām tirgū.
- Dizainparaugi aizsargā ražojuma ārējo veidolu, dizainu.
- Patenti aizsargā izgudrojumus – jaunus tehniskus risinājumus, kas var būt ierīces, paņēmieni, vielas, vielu kompozīcijas, bioloģisks materiāls.
- Autortiesības un blakustiesības ir attiecināmas uz māksliniecisko jaunradi, piemēram, mūziku, izpildījumiem, gleznām, filmām, datu bāzēm.
- Augu šķirņu aizsardzība ir attiecināma uz selekcionēšanas rezultātiem.
- Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek attiecinātas uz produktiem, kuru izcelsme saistās ar konkrētu reģionu.
- Komercnoslēpumi ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kuru aizsargā Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kā arī uzņēmumu konfidencialitātes politika un informācijas neizpaušanas līgumi.
Kāpēc aizsargāt intelektuālo īpašumu?
- Iespēja saņemt aizdevumus un investīcijas
Intelektuālo īpašumu ir iespējams ne tikai licencēt vai pārdot, bet gan izmantot arī kā ķīlu aizdevumu saņemšanai. Nereti intelektuālais īpašums ir arī investoru vai valsts iestāžu prasība jeb priekšnosacījums, lai saņemtu grantu (dāvinājumu, atbalstu) vai līdzmaksājumu.
- Zīmola drošība
Katram uzņēmumam ir viena vai vairākas preču zīmes, jo tas ir identitātes pamats. Reģistrēta preču zīme nodrošina tās aizsardzību visās reģistrētajās teritorijās. Tas pats arī tiek attiecināts uz citām reģistrētām intelektuālā īpašuma tiesībām.
- Eksporta iespējas
Intelektuālā īpašuma tiesības veicina arī konkurētspēju eksporta tirgos. Zīmols palīdz reklamēt preci vai pakalpojumu un izsniegt franšīzes. Tāpat preces var eksportēt uz valstīm, kurās tās ir patentētas.
Noslēgumā | Intelektuālais īpašums
Jāsaprot, ka intelektuālais īpašums gandrīz vienmēr ir publiski pieejams un tāpēc ikviens var to mēģināt atdarināt. Mūsdienās uzņēmumi reģistrē savu intelektuālo īpašumu, jo tā ir liela daļa no viņu ienākumiem ikdienā, tāpēc svarīgi ir nosargāt šīs tiesības. Par intelektuālo īpašumu ir jārūpējas tieši tāpat kā par jebkuru citu īpašumu. Jāapzinās, kam tas pieder un jāpasargā, turklāt jāveicina arī tā attīstība.