Autortiesību aizsardzība un ar to saistītie jautājumi mūsdienās skar gandrīz katru iedzīvotāju, uzņēmumu un iestādi. Gandrīz 30 gadus Latvijā darbojas Autortiesību likums un mūsdienās autortiesību jautājumi ietekmē praktiski katru pilsoni, uzņēmumu un iestādi. Kaut kā jauna radīšana nav viegls process. Tā ir radošā dzirksts, kas padara fotogrāfiju aizraujošu, stāstu saistošu vai gleznu pārsteidzošu. Jo radošāks un pārliecinošāks ir autordarbs, jo vērtīgākas ir autortiesības.

Kas ir autortiesības?

Autortiesības ir ekskluzīvas tiesības uz darbu, kas rodas no tā radīšanas brīža. Autora darbs tiek aizsargāts, ja tas ir oriģināls literatūras, zinātnes, dizaina vai mākslas darbs, kas izteikts objektīvā formā. Autortiesības aizsargā darbus, bet neaizsargā idejas, darbības metodes vai procesu.

Tās ir tiesības noteikt, kādā veidā un par kādu atlīdzību citas personas ir tiesīgas izmantot radošās darbības rezultātā tapušos darbus. Autortiesības iekļauj mantiskās tiesības, gan arī personiskās tiesības. Autortiesību likumi dažādās pasaules valstīs ir diezgan līdzīgi, taču autortiesību aizsardzība nav absolūti vienāda visā pasaulē. To nosaka dažādu valstu kultūras un tiesiskās tradīcijas, kā arī atšķirīgie sociālekonomiskie apstākļi.

Latvijā autortiesību aizsardzību regulē Autortiesību likums. Autortiesību aizsardzību regulē arī Bernes konvencijas noteikumi. Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Autora mantiskās tiesības var arī mantot saskaņā ar testamentu vai likumu.

Autortiesību aizsardzība

Lai gan autortiesības pašas par sevi neaizsargā idejas, tās aizsargā ideju oriģinālu izpausmi. Autortiesību darbiem ir vairākas izpausmes formas:

• literāri darbi (grāmatas, runas un citi līdzīga veida darbi);
• dramatiski un muzikāli darbi;
• horeogrāfiskie darbi;
• audiovizuālie darbi;
• zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi;
• lietišķās mākslas darbi;
• dizaina darbi;
• fotogrāfiski darbi;
• celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, projekti;
• ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, un visi citi darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;
• un citi veidi.

Autortiesību likums vienmēr pilnībā vai daļēji aizsargā autoru, pat pēc autortiesību darba nodošanas citiem. Aizsargā viņu no jebkādas darba sagrozīšanas vai pārveidošanas, kas varētu kaitēt autora reputācijai.

Lai iegūtu autortiesību aizsardzību, darbam jābūt šādām īpašībām.

• Darbam jābūt oriģinālam (oriģinālam, kas nozīmē, ka tas ir radīts pēc iedvesmas un nav aizgūts no citiem esošiem avotiem).
• Tam jābūt fiksētam kādā materiālā formā.
• Pirmā publikācija, oriģināldarbs nedrīkst būt publicēts agrāk.

Ko neaizsargā autortiesības?

Autortiesības neaizsargā:

• neoriģinālus darbus;
• darbus, kuru autortiesību termiņš ir beidzies;
• idejas, tēmas (piemēram, ideja filmai par vampīru un vilkaču karu);
• faktus;
• dabas radītie “darbi” (piemēram, īpatnējās, bet dabiskas formas klintis vai koki, putnu dziesmas);
• atsevišķi vārdi;
• matemātiskas metodes un formulas;
• atklājumus.

Kad notiek autortiesību pārkāpums?

Autortiesību pārkāpums ir darbība, ar kuru tiek aizskartas autoru vai blakustiesību īpašnieku personiskās vai mantiskās tiesības, piemēram, bez autora apstiprinātas atļaujas darbs ir nokopēts, ievietots tīmekļvietnē vai pārveidots. Ja netiek norādītas atsauces, to sauc par plaģiātu. Ja darbu pavairo vai publisko bez autora atļaujas, tas ir pirātisms.

Par autortiesību pārkāpšanu tiek piemērota civiltiesiskā, administratīvā vai arī krimināltiesiskā atbildība. Nezināšana par pārkāpuma paveikšanu neatbrīvo no atbildības. Autortiesību pārkāpums var notikt arī tad, ja persona, iespējams, precīzi neatkārto darbu, bet izteiktais darbs ir būtiski tuvs ar likumu aizsargātajam. Autortiesību pārkāpums bieži notiek tad, ja indivīds izmanto dažas no autortiesību īpašniekam piešķirtajām tiesībām bez īpašnieka skaidras piekrišanas.